Metallica. Šī grupa ir spēlējusi lielu lomu manas personības attīstībā. Ja pareizi atminos, tad man pirmo Metallica kaseti draugi uzdāvināja 14. jubilejā, tātad tieši (vai apmēram) 11 gadus atpakaļ es sāku pa īstam pievērsties šai leģendai, kā arī visam, kas iet virzienā ar birku
rock.
Padzirdot, ka VIŅI atkal spēlēs Latvijā un šoreiz tieši manā dzimšanas dienā, man jau uzreizi bija skaidrs, ka tā ir zīme, ka man beidzot tas ir jāredz un jāpiedzīvo pašam. Uzzinot biļešu cenas, pirmatnējā sajūsma nedaudz noplaka, līdz pat aprīļa vidum neticēju, ka tas notiks - bet kā mēdz teikt - vislabākās ir ašās idejas. Un tā nu sanāca, ka riskēju nopirkt biļetes caur sludinājumu portālu. Tiesa gan, stāvot neproporcionālajā rindā pie arēnas C ieejas, man vairākkārt pārskrēja trīsas, un prātu nomāca eksistenciāls jautājums -
vai tiešām tās biļetes būs īstas?!
(bažas papildināja šķietami skarbu tēlu raudpilnais skatiens, kad apsardzes puiši viņus palūdza doties prom - viltotu biļešu dēļ) BIJA, viss kedā - kad ieraudzīju atslēgvārdu
VALID svītrkoda lasītāja necili zaļajā displejā, sajutu spēcīgu laimes devas pieplūdi organismā.